Žņaugs ir uzlikts, savilkšanas stienis pagriezts un nofiksēts. No malas viss izskatās pareizi — tomēr asiņošana turpinās, un distālais pulss joprojām ir sataustāms. Šī situācija nemitīgi atkārtojas gan apmācībās, gan pētījumos, un tās cēlonis parasti ir viens un tas pats: kļūda tika pieļauta, pirms vēl sākās savilkšana.
Bieži tiek pieņemts, ka neveiksmīgu žņauga uzlikšanu izraisa pārāk mazs savilkšanas stieņa apgriezienu skaits. Pētījumi rāda, ka biežākā problēma ir siksna, kas, uzliekot žņaugu, nav pievilkta pietiekami cieši. Atlikušais vaļīgums izskatās kā sīka detaļa, ko var novērst, griežot savilkšanas stieni, — taču tieši tas bieži nosaka, vai žņaugs darbosies pareizi.
Kurp aiziet spiediens
Savilkšanas stieņa un iekšējās lentes savilkšanas spēks ir ierobežots. Ja pirms savilkšanas sākuma siksna cieši pieguļ ekstremitātei, katrs savilkšanas stieņa pagrieziens palielina spiedienu. Ja siksna ir vaļīga, pirmie savilkšanas stieņa pagriezieni nerada nekādu spiedienu — tie tikai izlīdzina vaļīgumu.
Šī ir būtiskākā atšķirība. Savilkšanas stienim nākas paveikt darbu, kas bija jāizdara ar rokām, un tā spēks vairs var nebūt pietiekams galīgajam spiedienam. Tas rada risku: asiņošana tiek apturēta lēnāk, tiek zaudēts vairāk asiņu, un sliktākajā gadījumā artērija vispār netiek nosprostota — lai gan lietotājam šķiet, ka viss izdarīts pēc grāmatas.
Ko atklāja pētījumi
Polston un kolēģu pētījums “No Slackers in Tourniquet Use” (2013) parādīja, ka biežākais nepareizas žņauga savilkšanas cēlonis bija nevis nepietiekami pagriezts savilkšanas stienis, bet gan siksnā atstātais vaļīgums pirms savilkšanas sākuma. Mēģinājumi to novērst, spēcīgāk griežot savilkšanas stieni, bieži nespēja radīt artērijas nosprostošanai nepieciešamo spiedienu. Turpretī labi nospriegota siksna ļāva apturēt asiņošanu ātrāk — savilkšanas stieņa pagriezieni tieši pārvērtās spiedienā.
Baruch un kolēģi (2017), pētot žņaugu lietotājus bez medicīniskās izglītības, aprakstīja pārliecības un kompetences neatbilstību: dalībnieki bija pārliecināti, ka uzlikuši žņaugu pareizi, lai gan objektīvi tas nedarbojās. Šī kļūda nav raksturīga tikai iesācējiem — to pieļauj arī pieredzējuši lietotāji, īpaši stresa apstākļos, tumsā vai ar cimdiem.
Kragh un kolēģu darbs, tostarp operācijās “Enduring Freedom” un “New Dawn” atgūto žņaugu analīze (2013), apstiprina to pašu kopējo secinājumu: lai gan autori izmantoja atšķirīgas metodes un vērtēja dažādus žņaugu modeļus, efektivitāti biežāk noteica nevis apgriezienu skaits, bet siksnas nospriegojums pirms griešanas sākuma.
Praktiskie secinājumi
Mācot žņauga lietošanu, uzsvars jāliek nevis uz savilkšanas stieņa apgriezienu skaitu, bet uz darbību secību un rezultātu. Apgriezienu skaits dabiski atšķiras atkarībā no ekstremitātes apkārtmēra un siksnas nospriegojuma, tāpēc ir tikai viens uzticams kritērijs: asiņošana ir apturēta un distālais pulss ir izzudis.
Ja savilkšanas stienim nepieciešams neparasti liels apgriezienu skaits vai tas griežas ļoti smagi, pirmais, kas jāpārbauda, ir siksnas nospriegojums — nevis jāpieliek vēl vairāk spēka. Tiešu pētījumu par to nav, taču ir ticams, ka vaļīga siksna palielina arī mehāniska bojājuma risku: kad savilkšanas stieņa gājiens tiek iztērēts vaļīguma izlīdzināšanai, mehānisms tiek noslogots vairāk, nekā paredzēts konstrukcijā.
Praktiski ieteikumi:
- Pievelciet siksnu pēc iespējas ciešāk un nofiksējiet to — siksnas vaļīgumu nekad nedrīkst kompensēt uz savilkšanas stieņa rēķina.
- Vērtējiet kopējo rezultātu, nevis savilkšanas stieņa apgriezienu skaitu.
- Savilkšanas stienis griežas pārāk smagi vai pārāk ilgi? Pārbaudiet siksnas nospriegojumu.
- Regulāri trenējieties instruktora uzraudzībā — šo kļūdu lietotāji paši reti pamana.
Secinājums
Žņauga panākumi izšķiras agrāk, nekā vairums domā — brīdī, kad siksna tiek aplikta ap ekstremitāti. Līdz maksimālam nospriegojumam pievilkta siksna ļauj visu savilkšanas stieņa spēku izmantot spiedienam, nevis izšķērdēt to vaļīguma izlīdzināšanai.
Vispirms pievelciet. Tikai tad grieziet.
Atsauces
- Polston RW, Clumpner BR, Kragh JF Jr, Jones JA, Dubick MA, Billings S. No Slackers in Tourniquet Use to Stop Bleeding. J Spec Oper Med. 2013;13(2):12–19. PMID: 23817873.
- Baruch EN, Kragh JF Jr, Berg AL, Aden JK, Benov A, Shina A, et al. Confidence–competence mismatch and reasons for failure of non-medical tourniquet users. Prehosp Emerg Care. 2017;21(1):39–45. doi:10.1080/10903127.2016.1209261
- Altamirano MP, Kragh JF Jr, Aden JK, Dubick MA. Role of the windlass in improvised tourniquet use on a manikin hemorrhage model. J Spec Oper Med. 2015;15(2):42–46.
- Kragh JF Jr, Burrows S, Wasner C, Ritter BA, Mazuchowski EL, Brunstetter T, et al. Analysis of recovered tourniquets from casualties of Operation Enduring Freedom and Operation New Dawn. Mil Med. 2013;178(7):806–810.
- Kragh JF Jr, Walters TJ, Baer DG, Fox CJ, Wade CE, Salinas J, et al. Practical use of emergency tourniquets to stop bleeding in major limb trauma. J Trauma. 2008.